Nedaudz par vilnu

Bet, kā izrādās, vilnas šķiedras, lai gan visām tām ir "dzīvnieciska" izcelsme, ir tik dažādas! Tik vien kā atliek izvēlēties to, kas vispiemērotākā. 

1. Aitas vilna

Latvijas vilna. Vilna no Latvijā audzētajām aitām vienmēr būs īpaša, tāpēc arī šeit tā minēta kā pirmā. Vispirms jau tāpēc, ka tā ir mūsu pašu. Izejviela, kas iegūstama tepat, Latvijā, uz mūsu zemes, zem mūsu saules, no mūsu pašu selekcionētajām aitu šķirnēm. 

Aitas vilna satur sevišķu vielu — lanolīnu, kas ietilpst visos pretalerģijas un pretiekaisuma preparātos, kuri palīdz sadziedēt brūces un lūzumus. Raksturīgi, ka tieši aitas vilnā ir lielāks lanolīna daudzums nekā citu dzīvnieku vilnā. Tāpēc vilnas šķiedra tieši iedarbojas uz ādas receptoriem un paātrina reģenerējošos procesus šūnās, tādējādi noņemot sāpju sajūtu. Zinātnieki secinājuši, ka aitas vilnas spēja noņemt sāpes balstās  uz pieciem iedarbības mehānismiem: ķīmisko, elektrostatisko, masāžas, sildošo un mitrumu izvadošo. Lietošanas laikā vilna šķiedras berzējas cita pret citu, radot elektrostatisko lauku, kas labvēlīgi ietekmē cilvēku, izraisot spēcīgu atveseļojošu efektu. Varbūt kādam ir iebildumi, ka vilnas apģērbs nedaudz "kož", bet ir vērts aizdomāties - ka tā ir mikromasāža, kas veicina asins cirkulāciju ne tikai ādas virspusē, bet arī dziļākos slāņos, Savukārt pastiprināta asins cirkulācija nozīmē, ka aktivizējas tādi svarīgi procesi kā organisma attīrīšanās, kaitīgo vielu izvadīšana, hormonu un fermentu biosintēze, imunitāte u.c. Vilnai ir ļoti sarežģīta struktūra, tā sastāv no porainām šūnām ar lielu daudzumu gaisa dobumu. Tas piedod vilnai unikālas siltumizolējošas īpašības, kā arī mīkstumu un vieglumu. Siltums ne tikai uzlabo asins mikrocirkulāciju, bet arī labvēlīgi iedarbojas uz iekšējiem orgāniem. Vilna pēc sava ķīmiskā sastāva ir gandrīz 90% olbaltumvielas, kam piemīt īpašība uzsūkt apkārtnes smaržas. 

Kopš neatminamiem laikiem mūsu zemes iedzīvotāji no vilnas ir gatavojuši praktiski visu apģērbu - no vilnas šķiedrām ir austi audumi visdažādāko virsdrēbju un segu izgatavošanai, no dzijas adīti cimdi un zeķes, kā arī austas tik slavenās rakstainās jostas. Mūsdienās ražotā vilna ir pieejama visdažādākajās nokrāsās, lai gan visdabiskākā vienmēr būs nekrāsota un nebalināta aitas vilna.

Ja tomēr mūsu pašu vilna šķiet par asu, to der sakombinēt ar citiem vilnas veidiem, piem., daudz smalkāko un maigāko merino.

Merino vilna. Īpaši smalkas šķiedras vilna, kas iegūta no merino šķirnes aitām. 

Sākotnēji šādas smalkvilnas aitas audzētas Eiropas dienvidos, bet ar laiku tās aizvestas uz Austrālijas un Jaunzēlandes laukiem, kur tagad arī meklējami lielākie merino vilnas ražotāji.

Visām citām vilnas labajām īpašībām, merino vilnai raksturīgs maigs pieskāriens, kas nekairinās pat visjūtīgāko ādu. No smalkās merino vilnas gatavo gan apakšveļu, gan apģērbus zīdaiņiem, tādējādi nodrošinot ķermeņa termoregulāciju (īpaši nozīmīgi tas ir neiznēsātiem bērniem), neradot tam papildus diskomfortu. Tā kā merino vilnas šķiedras ir tik smalkas, to izmanto arī vasarai piemērotu apģērbu izgatavošanai. Un, kā izrādās, tad vilna ne tikai ziemā silda, bet arī uztur ķermeni vēsu karstajā gadalaikā. Sevišķi merino iecienījuši sporta apģērbu ražotāji. Šķiedras smalkā struktūra ir kā radīta, lai no tās gatavotu greznus, ažūrus un vienlaicīgi siltus izstrādājumus. Parastam cilvēkam vissvarīgākais varētu būt merino vilnas maigums (šādu apģērbu droši var vilkt uz kailas miesas), elastība (apģērbs neburzās, piekļaujas augumam). Adītājām noteikti baudu sagādās pats process, jo kontakts ar merino ir tik tiešām patīkams.

2. Kazas vilna.

Mohēra. Iegūst no Angoras kazām.

Mohēra pieskaitāma pie ekskluzīvajām šķiedrām. Visām aitas vilnas labajām īpašībām klāt nāk spīdums, vieglums un gaisīgums. No mohēras ada gan greznus tērpus (jo pavediens ir smalks, piemērots smalku mežģīņu veidošanai), gan plecu lakatus un zeķes (sildošā efekta dēļ). Īpaši smalka un maiga struktūra ir kazlēna mohērai, ko dziju ražotāji nekautrējas atzīmēt uz produkta etiķetēm. Savu fizikālo īpašību dēļ tā nav izmantojama filcēšanai. Arī tiem, kas pieraduši ārdīt apnikušus džemperus un pēc tam gatavot pavisam jaunus - mohēra nederēs. Garo, pūkaino šķiedru dēļ materiāla otrreizēja izmantošana ir diezgan apgrūtinoša. 

Kašmirs. 

Vilna no kašmira kazas (attēlā) iespējams pirmo reizi tika izmantota Tibetas kalnos. Varētu teikt, ka tai ir tāda kā garīga izcelsme. Kašmira kazas visvairāk audzē Ķīnas un Mongolijas augstkalnu reģionos, kur laika apstākļu ietekmē (7 mēneši gadā sals līdz -35 grādiem, spēcīgs vējš) kazas organisms ražo šo sildošo materiālu. Apģērbs, kas gatavots no kašmira, nodrošina pat 3 reizes labāku ķermeņa izolāciju  no vides kā aitas vilna. Kašmirs ir arī smalkāks un zīdaini maigs. Tiesa, arī krietni dārgāks, jo no vienas kazas tradicionāalā veidā var iegūt daudz mazāk smalkās pavilnas nekā no aitas - reizi gadā no viena dzīvnieka izķemmē vien 50-200 gramus maigās pavilnas. Vienam džemperim vajadzētu 4-5 kazu gada "ražas". Ar vienu vārdu sakot - ļoti ekskluzīvs materiāls adīšanai. Tomēr, ja kādreiz uzdrīkstēsieties atļauties sev tādu greznību - nenāksies nožēlot, jo pat nelielas kašmira piedevas dzijai dod īpašu sajūtu.

3. Kamieļvilna. Lama, alpaka.

Nedaudz eksotiskāks šķiedru veids, kuru iegūst no kamieļu dzimtas dzīvniekiem: kamieļeim (Tuvie Austrumi), lamas un alpakas (Dienvidamerika) vilnas.

Alpaka

Lamas un alpakas dabīgais areāls ir Dienvidamerikas kalni. Dzīvnieki ir piemērojušies dzīvei ar ekstremālām temperatūras maiņām, stipriem vējiem, mainīgiem mitruma apstākļiem - un lielā mērā šo aizsardzību nodrošina vilna. Šiem dzīvniekiem vilna ir divu veidu - maigā un sildošā pavilna, un nedaudz asākā un izturīgākā ārējā vilnas kārta. Šī šķiedra pieejama galvenokārt nekrāsota, dabiskajās krāsās. Tā var būt dažādu toņu pelēka, pat melna, protams, balta, un brūna. Pēc savām fizikālajām īpašībām lamas un alpakas vilnas šķiedra ir 3,5 reizes izturīgāka par cilvēka matu. Tāpēc tās izmantojamas apģērbiem, kam būtu vēlama lielāka mehāniskā izturība - zeķēm, virsdrēbēm, segām, paklājiem. Lamas un alpakas vilna nesatur lanolīnu vai citas eļļas, tā ir kā radīta cilvēkiem ar paaugstinātu jutību un alerģiskām reakcijām.

4. Trušu vilna

Angora. 

Mīksta, sildoša, viegla un pūkaina. Lielākais ražotājs - Ķīna. Pēdējā laikā daudzi atsakās no angoras vilnas ekselentajām īpašībām morālu apsvērumu dēļ - vilnas iegūšanas process ne vienmēr ir dzīvniekam nekaitīgs. 

2 komentāri - Nedaudz par vilnu

Komentēt