Lini.

Attēls no: http://www.granny-miller.com/rippling-retting-flax-straw/combing-flax-straw-through-a-rippler/

Vēsturiskais skatījums. 

Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem nav izdevies noskaidrot, kura vieta tad uzskatāma par linu dzimteni, kura ir tā vieta uz zemes, kas saucama par linu domestikācijas sākumpunktu. Tomēr vēsturnieki ir vienisprātis, ka lini ir viena no vissenāk kultivētajām lauksaimniecības augu sugām. Pat ēģiptiešu mūmijas, kuru vecums rēķināms ap 7 000 gadiem, ietītas lina audeklā. Ķīnā un Indijā linu sāka kultivēt agrāk par kokvilnu. Senajā Grieķijā linaudums tika mainīts vienādā svarā pret zeltu. Vispār - linaudumu mēdz dēvēt par "ziemeļu zīdu". 

Nezinu kāpēc, bet man ir lepnums par liniem, gluži kā par saviem bērniem, lai gan linkopība Latvijā ir diezgan skumjā stāvoklī. Vēsturiski galvenais linu audzēšanas reģions ir Latgale. 1923.gadā Latvijā tika uzsākta linu selekcija, bet jau 1970.gadā pārtraukta. Līdz pat 1992.gadam neviens nemēģināja pilnveidot sējas linus, un visskumjākais ir tas, ka par ilgajiem miera gadiem bija zudis arī viss līdzšinējais selekcijas materiāls. Pēc Zemkopības ministrijas 2010.gada ziņojuma par iepriekšējo gadu, pat negribas ticēt, ka Latvijā šķiedras linu novāktā kopplatība bijusi tikai 100 ha. 

Bioloģiskais skatījums.

Sējas lini ir viengadīgs lakstaugs, kas vislabāk aug ziemeļu puslodes mērenājā joslā. No sēklas līdz pilngatavībai nepieciešamas 100 mēreni siltas un mitras vasaras dienas, tad lins var sasniegt augstumu līdz 1 m. 

Attēls no: http://www.wildfibres.co.uk/html/wildfibres_29.html

Linu šķiedras sastāv no celulozes polimēra. No 1 ha linu var iegūt apmēram 1.5 līdz 3.5 tonnu šķiedras.

Fizikālais skatījums.

Linšķiedras garums var būt līdz pat 90 cm, vidējais diametrs - 12-16 mikroni. Garās šķiedras izmanto tekstilrūpniecībā, no tām gatavo pavedienus, auž audumus. Īsās savukārt izmanto būvmateriālu ražošanā. Un tieši tāpēc izmanto, ka linšķiedrai ir augsta mehāniskā izturība (ne velti pirmās buras bija tieši no linu auduma), augstāka kā vilnai vai kokvilnai. Linšķiedra ir noturīga pret dažādām klimatiskajām iedarbībām, pret bioloģisko "agresiju" jeb pūšanu, tā lēni nolietojas. Palielinoties mitrumam, linauduma izturība pieaug. 

Lina audumam ir lieliskas termoizolācijas spējas - vasaras tveicē starp cilvēka miesu un lina auduma apģērbu temperatūra var būt pat 3-4 grādus zemāka kā apkārtējā vidē. Linšķiedra ir ar augstām higroskopiskām īpašībām, t.i., tā uzsūc mitrumu. Lina audums spēj uzsūkt līdz pat 20% no sausa auduma svara, un tikai tad mitrums sāk no tā izgarot. Šī īpašība lina auduma valkātājam ļauj karstās vasaras dienās justies komfortabli, jo svīstot neveidojas traipi, audums nelīp pie miesas, bet āda elpo.

Linauduma lielo mehānisko izturību izmanto dvieļos, galdautos, gultas veļā. Šādi galdauti bieži vien tiek mantoti no paaudzes uz paaudzi, jo mazgājot lina audums kļūst tikai mīkstāks. Varbūt tādēļ senos laikos kārtīgas saimnieces salvetes un galda drānas pirms lietošanas iestīvināja - lai tie izskatītos kā jauni.

Medicīniskais un dziednieciskais skatījums.

Linšķiedrām piemīt antiseptiskas un antibakteriālas īpašības, ko nodrošina augā esošie dabiskās izcelsmes fenolu savienojumi. Jau senos laikos, kad cilvēks vēl neko nenojauta par baktērijām, tika pievērsta uzmanība linauduma dziednieciskajai iedarbībai: slimniekiem lina palagos nerodas izgulējumi, brūce, pārsieta ar lina audeklu, ātrāk sadzīst, zīdainim lina autiņos neiekaist āda. Daudzi dziednieki, tostarp persiešu zinātnieks Avicenna, savā praksē izmantoja gan lina audeklu, gan linsēklas. Arī mūsdienu ķirurgi joprojām novērtē linšķiedras antibakteriālās īpašības un izmanto lina vati.

Ieviešot savā garderobē un mājas vidē lina izstrādājumus, iespējams sevi pasargāt no dažādu ādas slimību veidošanās. Turklāt lins neitralizē kaitīgos toksīnus, ko organisms izdala caur ādu, novērš nepatīkamo sviedru aromātu. Jāņem vērā, ka linaudums nav alerģisks, pat otrādi - tas spēj novērst alerģiskās reakcijas, it īpaši tās, kuru cēlonis ir sintētiskie izstrādājumi. Tāpēc lins būtu īpaši ieteicams bērniem un cilvēkiem ar jūtīgu ādu. 

Ikdienas lietotāja skatījums.

Izlasot to visu, cik labi uz cilvēku iedarbojas lins, brīžiem pat aizmirstas, ka linauduma drēbes ātri saburzās.  Toties pretstatā sintētiskajiem audumiem lins neuzkrāj statisko elektrību, kas rada nepatīkamas sajūtas, novelkot apģērbu. Lina izstrādājumus ir vieglāk mazgāt kā kokvilnas apģērbu, jo netīrumi neiesūcas tik dziļi šķiedrā, paliek tās virspusē. Arī putekļus lina audums piesaista mazāk kā citas šķiedras, tāpēc interjera dizaineri iesaka lina audumu lietot dzīvojamo telpu dekorēšanai. Ja vilnas aizkari saules pusē ātri vien izbalo, zaudē savu sākotnējo dekorativitāti, tad lina auduma drapērijas ir noturīgas pret ultravioleto starojumu un tik strauji nezaudē sākotnējo krāsu. Arī skapī glabātais lins ir drošībā, jo lins aizbaida insektus un kodes lina apģērbam nekaitē.

Ja vien varētu dabūt lina drēbes, kas neburzās... Vai arī ir ar dekoratīvu burzījuma efektu. Un kas liedz noadīt blūzi, kleitu vai svārkus no linu dzijas? Lūk, dažas idejas.

Kleita, adīta no lina dzijas. 

Blūze, adīta no lina dzijas. Ja pašam slinkums adīt, meklējiet šeit. Pat linu svārki neburzīsies, ja vien tie būs notamborēti no smalka lina pavediena. Pludmales soma, pagatavota no linu dzijas, būs mehāniski izturīga, kalpos vairākas vasaras, tāpēc ir nopietni jāpadomā par modeli, jo - citādi pa daudzajiem gadiem soma apniks.

Un var arī pagatavot (vai nopirkt) šajā attēlā redzamās absolūti ekoloģiskās rotas ar etnogrāfisku "piesitienu".

Lina dzija.

Latvijā linu dzijas ražotājus var saskaitīt uz vienas rokas viena pirksta. Tas ir uzņēmums "Baltiks EAST", kurš ražo linu dzijas, diegus un auklas gan no ievestajām izejvielām, gan arī no pašu audzētajiem liniem. Toties kaimiņi lietuvieši ir daudz nopietnāki linu dzijas ražotāji. Tā kā iegādājoties dziju savam veselīgajam šīs vasaras apģērbam, vienlaicīgi varam atbalstīt sev tuvākos kaimiņus. 

Atliek tikai darīt. 

Nav komentāru

Komentēt