Īso zeķu adīšana. Sākums.

Ja adām zeķi sev, tad nav nekādu problēmu iegūt visus nepieciešamos mērus. Ieteiktu ņemt piemēru no vēsturiski zināmiem pētniekiem, kas visus eksperimentus vispirms veica paši uz sevi. Tieši tāpat arī mācīties zeķi vislabāk ir uz sevis: gan nepieciešamie izmēri vienmēr “pa rokai”, gan iespējams pielaikot zeķi jebkurā darba stadijā. Tas ir ērti!

Kādi mēri ir nepieciešami? Kājas apkārtmērs virs potītes un kājas apkārtmērs ap papēdi un pēdas pacēlumu. Abus lielumus saskaita, izdala uz 2, tādējādi iegūstot nepieciešamo zeķes platumu. Pieņemot, ka zeķi adām uz savu kāju, garumu noskaidrosim darba gaitā.

1. Valdziņu skaita aprēķināšana.

Bieži ir dzirdēti rokdarbnieču stāsti, ka var iztikt bez paraudziņiem, un zeķei nepieciešamo valdziņu skaitu noteikt “uz aci”. Var. Tikai adītājām ar nelielu pieredzi zeķu adīšanā jārēķinās, ka ar lielu varbūtību pirmās zeķes nederēs, būs jāārda un jāsāk no jauna. Tāpat ir mēģinājumi paraudziņu adīšanu un valdziņu skaita rēķināšanu aizstāt ar jau gatavu ciparu, jautājot – cik valdziņus vajag tādam un tādam zeķes izmēram? Atkārtošu ne vienu reizi vien teikto – šis cipars atkarīgs no tik daudzām lietām (izmantotās dzijas, adatām, izmantotā raksta, individuālā adīšanas blīvuma utt.), ka vienkāršāk ir noadīt paraudziņu un izrēķināt tieši sev nepieciešamo skaitu. Un tas nemaz nav tik sarežģīti. Vienreiz izdarīsiet, un redzēsiet – šādā veidā ietaupīsiet gan laiku, gan nervus.

Tātad – vispirms no izvēlētās dzijas, ar konkrētām adatām un vēlamajā rakstā noada paraudziņu. Uz adatām uzmet 10 (20) valdziņus + 2 malas valdziņus un ada rakstā 10 (20) rindas. Tad paraudziņu izmazgā un izgludina. Derēs arī tvaicēšana caur samitrinātu drānu.

X = 23x10/3,2 = 71,85, noapaļojot = 72 valdziņi.

Ja iegūtais valdziņu skaits dalās ar 4, tad uz visām adatām būs vienāds valdziņu skaits. Šajā gadījumā 72:4=18 valdziņi uz vienas adatas.

2.Valnīša daļas adīšana.

Vadoties no aprēķiniem, uzmetam uz divām kopā saliktām adatām 72 valdziņus, kurus sadala godīgi uz 4 adatām - pa 18 valdziņiem uz katras. Šo zeķi adīsim ar nelielu valnīša daļu. To ada rakstā viens valdziņš labiski griezti, viens valdziņš kreiliski. Šajā vietā var adīt arī parasto labisko valdziņu, tikai - man labāk patīk kā izskatās labiski grieztais. Ada tik rindas, cik garu valnīti vēlas. Valnīti ada, lai adījuma maliņa nerullētos un lai zeķe labāk turētos pie kājas. Īpaši būtiski tas ir pusgarajām un garajām zeķēm, kurām valnīti ada īpaši platu. Bet īsajām - vairāk gaumes lieta. Tikpat labi valnīša vietā var veidot robiņus. Ja ada valnīti rakstā 2 labiski, 2 kreiliski, tad šāds adījums ir vēl elastīgāks, un šajā rakstā adītā zeķe ļoti labi pielāgojas kājas formai. Šo variantu izmantoju tad, ja zeķi adu "nepazīstamai"  kājai, t.i., gadījumos, kad kājas apkārtmēru precīzi nevar noteikt.

Šajā gadījumā valnīti ada 12 rindiņas. Pēc tam pāriet uz stulma daļas adīšanu.

3. Stulma daļas adīšana.

Uzreiz pēc valnīša ada zeķes stulma jeb taisno daļu. To ada tik garu, cik vēlas. Ja zeķītes grib īsas, lai, ievelkot tās zābakos, nekas nerēgotos, šī daļa var būt pavisam īsa, vai pat nebūt. Tad uzreiz pārejam uz papēža veidošanu. Ja zeķes ir plānotas pavisam vienkāršas, tad taisno gabalu ada labiski. Savukārt, ja ir vēlēšanās ieadīt kādu rakstu, tad šī ir vieta, kurā var izvērst savu fantāziju. Adot rakstainas zeķes, rakstu veido šajā taisnajā gabalā līdz papēdim un vēlāk (jau pēc papēža izveidošanas) pēdas daļā. 

Šai zeķei izmantota vilnas dzija trijās krāsās. Un sekojošs raksts:

Stulma daļu ada līdz zeķe ir sasniegusi vietu, kur jāsāk veidot papēdis. 

/turpinājums sekos/

Nav komentāru

Komentēt