Īso zeķu adīšana. Sagatavošanās.

Zeķu adīšanas variantu ir gandrīz tik daudz, cik adītāju. Tomēr, cik novērots, tad ikdienā katrs ir pieķēries vienam noteiktam veidam, kurš ir apgūts līdz pēdējam sīkumam, un ar kura palīdzību zeķi var noadīt gandrīz aizsietām acīm. Šajā gadījumā sīki tiks aprakstīts vecais labais, bieži vien par klasisko dēvētais, zeķu adīšanas veids - zeķu adīšana ar 5 adatām.

Pašlaik vispopulārākā zeķu adīšanai ir speciālā zeķu dzija. Šādas dzijas sastāvā ir 75% tīras vilnas un 25% sintētiskas šķiedras. Vilnas daudzums ir pietiekoši liels, lai no šādas dzijas adītās zeķes būtu sildošas un mitrumu uzsūcošas, bet specifiskā apstrāde un sintētikas piedeva nodrošina ar papildus priekšrocībām: izstrādājumi no šādas dzijas ir daudz izturīgāki, zeķes tik ātri nenodilst un, kas ir īpaši būtiski, tās ir mazgājamas veļas mašīnā. Īpašā apstrāde un smalkvilnas aitu vilnas izmantošana nodrošina to, ka šādas zeķes nebūs “kodīgas” pat jutīgas ādas īpašniekiem. Zeķu dziju var atpazīt pēc uzrakstiem uz etiķetes un atslēgas vārdiem Superwash un Sock Yarn. Cenas ziņā dzija ir dārgāka par mūsu pašu vilnu, tomēr jāņem vērā, ka šādas zeķes valkāsiet vismaz 3 reizes ilgāk, tādējādi ietaupīsiet laiku zeķu lāpīšanai un jaunu zeķu adīšanai. Un kur vēl tā ērtība ar mazgāšanu… Dziju ražotāji piedāvā varen bagātīgu krāsu izvēli vienkrāsainajām dzijām, kā arī tiek ražotas daudzkrāsainas zeķu dzijas, kur pavediena krāsa mainās neatkarīgi no adītāja, padarot pašu zeķes darināšanas procesu īpaši aizraujošu, pat tad, ja izmantojat pavisam vienkāršus adījuma rakstus.

Būtībā zeķēm der jebkura dzija. Galu galā – zeķes paredzētas ikdienas lietošanai, tās velk zābakos un reti kad ir redzamas citiem. Galvenā zeķu funkcija ir – turēt kājas siltumā. Tāpēc īpaši saimnieciskas rokdarbnieces ikdienā valkājamās zeķes ada no dažādiem dziju pārpalikumiem un ārdītas dzijas. Jebkurā gadījumā vienam pieauguša cilvēka zeķu pārim nepieciešams 100-150 g dzijas (atkarībā no dzijas biezuma un zeķes lieluma), kas ir aptuveni. 400 m dzijas pavediena. Jo smalkāku dziju izvēlēsieties, jo mazāk tās vajadzēs. Ja adīšanai izmantosiet otrreiz lietotu dziju vai pārpalikumus, ir būtiski, ka visa dzija ir vienāda biezuma.

Adatas

Pēc klasiskās zeķu adīšanas metodes nepieciešamas piecas abos galos nosmailinātas adatas. Katras adatas garums 10-15-20 cm, tās var būt gatavotas no visdažādākajiem materiāliem: koka, bambusa, metāla, oglekļa šķiedras, plastmasas. Katram ir savas priekšrocības, katram – savi piekritēji, bet visbūtiskākais ir adatas resnums vai izmērs. Lai zeķu adījums būtu blīvs (tātad – izturīgāks), adatas izmērs jāizvēlas tāds, kāds norādīts uz dzijas etiķetes vai par 0,5-1 izmēru mazāks. Ja dziju vērpjat paši vai izmantojat ārdīto dziju, adatai jābūt tik resnai, cik resns ir pavediens. Ja esat pamanījuši, ka adāt stingri un ļoti stingri (zeķēm tieši tā arī vajag!), iespējams nevajadzētu izmantot mazo izmēru bambusa adatas, jo tās mēdz salūzt visnepiemērotākajos brīžos.

Zeķēm ir viena ļoti slikta īpašība – tās ir divas. Ja vienu zeķi var noadīt absolūti jebkurš, tad ar otru visbiežāk ir problēmas. It īpaši tad, ja gribas, lai abas zeķes ir vienādas. Šādam gadījumam der variants, kad abas zeķes tiek adītas vienlaicīgi, t.i., paada gabaliņu no vienas, pēc tam tieši tikpat lielu gabaliņu no otras. Šādā gadījumā jums neaizmirsīsies, cik rindiņas jāada, lai mainītu krāsu vai rakstu, cik rindas adāmas līdz papēdim utt. Tādā gadījumā ar vienu adatu komplektu būs par maz. Meklējiet uzreiz divus, un pilnīgi vienādus.

Kad visi nepieciešamie materiāli ir sagatavoti, var sākt adīt.
Turpinājums – pēc nedēļas.

Nav komentāru

Komentēt